Daži dzērieni palīdz palēnināt organisma novecošanu. Kalifornijas universitātes speciālisti pat sastādījuši to reitingu. Kā tiek izskaidrots šis efekts?
Atslēgas vārds ir – “antioksidanti”. Reitingā iekļautajos dzērienos šo vielu ir ļoti daudz. Tādā gadījumā jājautā: kāds sakars antioksidantiem ir ar vecumu?
Novecošanas teorija
Mūsdienās zinātnieki organisma novecošanu saista ar tā saukto brīvo radikāļu graujošo darbību. Par brīvo radikāli var kļūt jebkura cilvēka ķermeņa molekula, kas savas “darbošanās” gaitā ieguvusi vienu brīvu elektronu. Diemžēl notiek tas vai “ik uz soļa”, jo mūsu vielmaiņa ir nekas cits, kā elektronu apmaiņa starp atomiem un molekulām. Un ja kaut kādu iemeslu dēļ vielas pārvēršanās nenotiek līdz galam, rodas brīvie radikāļi. Tie var rasties par elpošanas procesā, jo arī pats skābeklis veido zināmu daudzumu šo radikāļu.
Atšķirībā no citām molekulām brīvie radikāļi ir aktīvi, ne ar ko nav saistīti un enerģiski, taču bezmērķīgi pārvietojas. No vienas puses, tas ir nepieciešams – šādas kustības rezultātā veidojas bioķīmiskā elektrība, kas nepieciešama enerģijas ražošanai, imunitātes uzturēšanai, nervu impulsu raidīšanai, muskuļu darbībai, hormonu sintēzei. Taču, kad brīvo radikāļu savairojas pārāk daudz, tie sāk joņot “kā traki”, laužot visu, kas pagadās ceļā.
Tie noārda šūnu membrānas, kļūst par cēloni vēža, artrītu, čūlas slimības, sirds-asinsvadu kaišu cēloni. Arī krunciņas, vecuma pigmenta plankumi uz rokām un sejas lielā mērā ir brīvo radikāļu “roku darbs”.
Kā organisms “aizlāpa” brīvo radikāļu posta darbus un kā palīdz antioksidanti, lasi nākamajā lapā!
Izeja ir!
Jaunībā organisms tam nodarītos bojājumus “aizlāpa” pats, taču ar gadiem tie pamazām uzkrājas un organisms jau vairs nespēj ar tiem tikt galā. It īpaši, ja cilvēks dzīvo sliktas ekoloģijas apstākļos (piemēram, lielpilsētā).
Tad arī nāk talkā vielas, kuras dēvē par antioksidantiem. Daļa no tiek sekmīgi tvarsta un iznīcina brīvos radikāļus, daļa – novērš to nodarītos kaitējumus.
Visi antioksidanti ir dabiskas, dabā eksistējošas vielas. Tie ir C, E, A vitamīns (un tā “priekšgājējs” beta karotīns), arī mikroelementi selēns un cinks.
Glutations, ko izstrādā pats organisms un kas sastāv no trim aminoskābēm – glicīna, glutamīna un cisteīna (diemžēl ar gadiem arī šo trīs pamatskābju sāk pietrūkt un glutationa sintēze samazinās).
Visbeidzot augu flavonoīdi – vielas, ko satur, piemēram, priedes miza vai vīnogu kauliņi, un kas dabā aizsargā augus no toksīniem, sēnītēm un sliktas ekoloģijas. Izstrādāt šīs vielas mūsu organisms nespēj, toties var izmantot un labprāt to arī dara.
Atsevišķi visi šie antioksidanti ir daudzu pārtikas produktu sastāvā. Bet kur tos atrast visus vienviet un lielā daudzumā? Tas arī bija reitinga sastādīšanas galvenais nosacījums – kādus antioksidantus un cik daudz konkrētais produkts satur.
Līderu grupa
Seši paši veselīgākie dzērieni vietas sadalījuši šādi.
6. vietā – ābolu sula
Protams, nefiltrēta un bez cukura. Palīdz pret aterosklerozi, aknu. Urīnpūšļa un nieru kaitēm. Uzlabo zarnu trakta darbību, izvada no organisma vielmaiņas procesa atlikumproduktus, brīvos radikāļus un toksīnus. Teicami atjauno spēkus pēc fiziskām slodzēm.
5. vietā – ķiršu sula
Palīdz saglabāt jaunību acīm un zobiem, uztur hemoglobīna līmeni asinīs, vēršas pret urīnizvadceļu infekcijām. Pazemina dažādas lokalizācijas vēža attīstības risku, veicina galvas smadzeņu darbspējas, palīdz saglabāt labu atmiņu pat mūža otrajā pusē.
4. vietā – melleņu sula
Palīdz cīnīties ar cukura diabētu, neļauj attīstīties smaganu kaitēm, uztur zarnu trakta darbspējas un palīdz saglabāt tā mikrofloru normas robežās. Stiprina redzi, kavē krunciņu veidošanos.
3. vietā – vīnogu sula
Papildu antioksidantiem tajā ir arī daudz B grupas vitamīnu. Šāds komplekts palīdz saglabāt jaunību ādai, matiem, nagiem, vēršas pret infekcijām, sirds–asinsvadu sistēmas un locītavu kaitēm. Un vēl vīnogu sula palīdz saglabāt atmiņu un vēršas pret vēzi.
2. vietā – sausais sarkanvīns
Pilnīgi pietiek ar 30 g dienā, kas jau ir teicama jebkuras onkoloģiskās saslimšanas profilakse. Šis fakts pierādījies vairākos, citā no cita neatkarīgos pētījumos. Augu antioksidantu daudzuma ziņā vīnam nav konkurentu.
Tas aizsargā gan sirdi, gan asinsvadus un locītavas. Vienīgais mīnuss, kas šim dzērienam neļāva ieņemt godpilno pirmo vietu, ir – sastāvā esošais alkohols. Pietiek vīriešiem izdzert dienā vairāk par glāzi, bet sievietēm – pusi glāzes, un visi iepriekš minētie plusi pagaist kā nebijuši. Paliek tikai viens liels un trekns mīnuss…
1. vietā – granātābolu sula
Visbeidzot zināms arī līderis. Bez visiem minētajiem antioksidantiem granātābolu sula satur arī kalciju, fosforu, magniju, dzelzi, kāliju. Tieši tāpēc tā ir ļoti veselīga sirds-asinsvadu sistēmai, locītavām, ādai, matiem un nagiem, asinsrites un nervu sistēmai. Īsāk sakot – visam organismam!