Vārds “skolioze” jau kļuvis tik ierasts, ka tikai retais tā īsti apjauš, ka aiz tā slēpjas ļoti nopietna un smaga slimība. Precīzāk, tā var kļūt par smagu, ja laikus tai nepievērš uzmanību.
Vienkāršāk izsakoties, skolioze ir stājas traucējumi. Vairāk vai mazāk izteikta šī patoloģija piemīt aptuveni 80% cilvēku, no kuriem lielākā daļa par tās esamību pat nenojauš – līdz brīdim, kad slimība sākusi sevi nopietni izpaust.
Viss sākas jau bērnībā. Nereti vecāki tikai tad, kad atveduši bērnu pie ārsta, sev par pārsteigumu atklāj, ka bērnam ir stājas traucējumi. Bet tie ar laiku pāriet skoliozē – mugurkaula deformācijā uz labo vai kreiso pusi vai uz priekšu (lordoze), vai uz āru (kifoze), kas ir bīstami ar to, ka skriemeļi laika gaitā izgriežas attiecībā pret mugurkaula asi. Ja šo izgriešanos neārstē, bet ārstēt to nav viegli, vēlāk var izveidoties pat kupris.
Kura stāja ir pareizā?
Kā pateikt, vai ir stājas traucējumi, jo, no malas skatoties, visi cilvēki taču staigā it kā taisni. Jāieskatās uzmanīgāk. Ja bērns vai pieaugušais ir sakumpis, viņš jau pieder riska grupai. Skoliozes, iespējams, vēl nav, bet, ja stājai laikus nepievērš uzmanību, tā radīsies. Plecu asimetrija – viens augstāks par otru. Gaita – it kā viegli pieklibojot uz vienu kāju… Arī tas ir iemesls saasināt uzmanību.
Vispārzināms ir fakts, ka aptuveni 80% Ziemeļu puslodes iedzīvotāju kreisā kāja ir nedaudz īsāka par labo. Starp citu, tāpēc arī, mežā esot, cilvēki staigā pa apli. Tāpat arī viena kāja ir tievāka, bet otra – resnāka. Arī šīs īpatnības ietekmē gaitu un ir viens no skoliozes ierosinātājmehānismiem. Kopumā ir daudz skoliozes attīstības cēloņu.
Daļa ir iedzimta skolioze – anomāla attīstība. Cita saistīta ar sliktu statiku. Ļoti daudz atkarīgs arī no tā, ko cilvēks ēd, dzer, kādos ekoloģiskos apstākļos dzīvo. Reizēm skolioze ir traumas sekas. Mēdz būt arī tā sauktā paralītiskā skolioze, kad zūd muskuļu sabalansētība. Arī uz to mugurkauls reaģē momentāni.
Diemžēl jāatzīst, ka pēdējos gadu desmitos anomāliju skaits cilvēka attīstībā palielinājies divkārt. Pie tā vainojama gan ekoloģija, gan pašu cilvēku dzīvesveids. Piemēram, senākās paaudzēs jaunie pāri spirtotos dzērienus neņēma mutē ne tikai kāzās, bet arī labu laiku pēc tām.
Pirmkārt, šie dzērieni nebija tik iecienīti kā tagad, otrkārt, laikam jau zināja, ka nekas labs no piedzēruša spermatozoīda un iereibušas olšūnas sanākt nevar. Mūsdienās ir citādi – nereti galdi no dažādiem dzērieniem vai lūst, un tos nesmādē arī jaunais pāris. Vai tad jābrīnās, ka nosacīti par pilnīgi veseliem var uzskatīt tikai aptuveni ceturto daļu no katriem 100 jaundzimušajiem.
Nelaime arī tā, ka bērni mūsdienās ir daudz mazkustīgāki, līdz ar to arī muskuļi ir vājāki. Toties skolas somas kļūst arvien smagākas. Bet vielmaiņas traucējumu gadījumus diez vai vispār kāds mēģinājis saskaitīt.
Savulaik pareizas stājas kontrolei tika praktizēts pavisam primitīvs paņēmiens: bija jānostājas pie sienas, jāpiespiežas tai ar pakausi, muguru, sēžu un papēžiem. Šis stāvoklis bija jāiegaumē un jācenšas ievērot staigājot. Savu aktualitāti šī metode nav zaudējusi joprojām, tikai cilvēki to ikdienas steigā ir piemirsuši. Turklāt šī kontrole ir noderīga absolūti ikvienam, jo par stāju jārūpējas ne tikai jaunībā, bet arī pusmūža gados un pat sirmā vecumā.
Stājas kontrolei un tās izlabošanai efektīvs līdzeklis ir arī… parasta nūja: tā jāaizliek aiz muguras un jāapņem ar elkoņu locītavām. Un jāstaigā. Ja nepieciešams – pat stundām. Labs stājas korektors ir no auduma uzšūti divi riņķi, kurus katru uzvelk savā plecā un mugurpusē sasien kopā. Profilakse un tikai profilakse ir pats drošākais garants, lai novērstu skoliozes riska faktorus.
Kā ārstēt?
Kāpēc ārsti ir tik noraizējušies par to, ka cilvēkam ir atšķirīga garuma kājas vai viens plecs augstāks par otru? Tāpēc, ka ļoti bieži pieaugušie iziet no ierindas muguras sāpju dēļ, kas radušās dažādās mugurkaula daļās. Nelielu mugurkaula deformāciju parasti neviens pat nepamana, taču slodze uz starpskriemeļu diskiem tik un tā sadalās nepareizi.
Diska kodols pamazām sāk nobīdīties sāņus un izspiest sev jaunu vietu mugurkaulā. Rezultātā var izveidoties trūce, kas skar muguras smadzeņu kanālu. Ar gadiem visas šīs izmaiņas uzkrājas. Daļai tās sevi sāk izpaust nosacīti vēlu – 50–60 gadu vecumā, citiem – jau 25–30 gados. Viss atkarīgs no tā, cik izteikta ir patoloģija, kādu dzīvesveidu cilvēks piekopj, kāds ir viņa muskuļu stāvoklis, fiziskā slodze.
Taču nelaime, kā saka, nenāk viena. Cieš ne jau tikai mugurkauls vien. Ja, piemēram, tiek saspiestas nervu saknītes, var parādīties sāpes sirds apvidū. Tas pats attiecas uz gremošanas un elpošanas orgāniem, asinsspiedienu.
Sievietēm, kurām ir nelieli stājas traucējumi, muguras sāpes var parādīties pēc dzemdībām, jo pastiprinātā slodze grūtniecības laikā, kā arī pats dzemdību process var izraisīt disku nobīdi. Turklāt reizēm šī nobīde var būt tik nopietna, ka nekāda konservatīvā ārstēšana vairs nelīdz un fiksēt mugurkaulu nākas operatīvā ceļā.
Arī šis ir viens no tiem nopietnajiem iemesliem, kura dēļ, ja radušās aizdomas par stājas traucējumiem, jāvēršas pie ārsta. Bērnu līdz gada vecumam pie ortopēda vēlams vest četras reizes gadā, vēlāk – ne retāk kā divreiz gadā. Savukārt pieaugušam cilvēkam, lai laikus atklātu patoloģiju, to vēlams darīt vismaz reizi divos gados.
Skoliozes ārstēšana ir ļoti daudzveidīga: tiek izmantota ārstnieciskā fizkultūra, masāža, fizioterapija, magnētterapija… Ļoti veselīga un efektīva ir peldēšana. Atjaunot stāju palīdz arī korsete, kuras nepieciešamību un valkāšanas režīmu nosaka ārsts. Skoliozi sākumstadijā var izārstēt, pat ja sākusies mugurkaula izliekšanās. Viegli tas nav, tomēr – iespējami.
Arī skoliozes ārstēšanā arvien populārāka kļūst manuālā terapija. Taču tā nav panaceja. Arī tad, ja speciālists bijis teicams un vēlamais efekts ir sasniegts, nedrīkst uzskatīt, ka problēmai pielikts punkts. Rezultāts ir jānostiprina – jārada spēcīga muskuļu korsete, kas mugurkaulu saturēs vajadzīgajā stāvoklī. Pretējā gadījumā deformācija atjaunosies, jo mugurkauls jau kļuvis vaļīgāks, turklāt tas notiks daudz īsākā laikā. Tāpēc pēc manuālās terapijas, kurā obligāti ievērojams ortopēdiskais režīms: jānodarbojas ar ārstniecisko fizkultūru un citām konservatīvās ārstēšanas metodēm.
Ne tikai bērnībā
Aplam domāt – ja bērnībā izdevies no skoliozes izvairīties, vēlākajos gados šī kaite vairs nedraud. Lai arī vairākumā gadījumu sākotnējie cēloņi tiešām saistāmi ar bērnību, slimība cilvēku var piemeklēt arī vēlāk. Skoliozi var izprovocēt nelabvēlīgi dzīves apstākļi: slimības ar ilgstošu gultas režīmu, muskuļu saaukstēšanās kaites – miozīts un citas. Arī šie ierosinātājfaktori mugurkaulu var novest tādā stāvoklī, ka var tikai pabrīnīties, kā tiem tas izdevies.
Cilvēkam ir divi visvieglāk ievainojamie orgāni, proti, mugurkauls un pēdas. Tieši tiem nākas izturēt vislielākās slodzes, ko sagādā mūsu neracionālais dzīvesveids un tās mikrotraumas, kuras mugurkauls gūst regulāri katru dienu gan transportā, gan staigājot pa cietu virsmu un neērtos apavos, gan izjūtot liekā svara smagumu. Katrs mikrotrieciens, ko saņem pēdas, tiek noraidīts augšup – mugurkaulam. Un kaitē tam. Gluži kā pilieni ar laiku var sadrupināt akmeni, tā arī ikdienas mikrotraumas negatīvi ietekmē mūsu galveno vertikālo asi – mugurkaulu.