Cilvēks vairāk nekā 50% sastāv no ūdens. Un viss šis šķidrums – asinis, limfa, kuņģa sula – ir nepārtrauktā kustībā: izdalās, iztvaiko un tiek izstrādāts no jauna, bez apstājas atjaunojot savu sastāvu. Taču reizēm šī “ūdens aprite” tiek traucēta, un tad attīstās tūska – šķidruma uzkrāšanās organismā.
Dažkārt iepriekšējā vakarā cilvēks pavairāk iedzēris alu, tēju vai kvasu, bet no rīta, ielūkojies spogulī, izbīstas ne pa jokam: seja tāda, kā mēdz teikt, ka spogulis par šauru. Taču pēc stundas vai divām viss atkal ir kārtībā: liekais šķidrums pamet organismu kopā ar sviedriem, urīnu, un tūska pazūd.
Bet, ja šķidrums netiek uzņemts pāri mēram, taču ķermeņa masa tik un tā pieaug, viduklis kļūst pilnīgāks, pietūkst kājas, uztūkums parādās arī sejā (īpaši zem acīm), āda kļūst bāla, tad zilgana, spīdīga, bet rieva, ko atstājusi stingrāka veļas gumija vai sakrokojies palags, saglabājas vairākas stundas – ir iemesls celt trauksmi, jo tā ir tūska. Vēl viens simptoms, pēc kura nekļūdīgi var noteikt šo kaiti, – uzspiežot ķermeņa mīkstajiem audiem (sānos vai uz gurniem), bedrītes ilgi neizlīdzinās.
Paisums ir, bēguma nav
Izšķir vairāku veidu tūsku: kad šķidrums izkrājas kādas ķermeņa daļas audos vai serozos dobumos. Var būt arī vispārēja tūska. Ja šķidrums uzkrājas audos, tad pie vainas ir pasliktināta nieru, aknu un sirds darbība, rezultātā no organisma netiek izvadīts liekais šķidrums.
Retāk kaite var būt kā sekas tiem cilvēkiem, kas lietojuši steroīdus (ar to, lai ātrāk uzaudzētu muskuļu masu, diezgan bieži grēko kultūristi), hormonu preparātus, kā arī periodā, izejot no badošanās.
Kā vairums hronisko slimību, arī audu tūska reizēm var būt iedzimta. Šī saslimšana pieaugušam cilvēkam kļūst pamanāma, kad organismā uzkrājas vairāk nekā trīs litri šķidruma.
Dobumu tūska skar kādu no orgāniem, precīzāk – dobumu, kurā tas atrodas. To var izraisīt vai nu paša orgāna saslimšana vai arī tam apkārt esošā apvalka iekaisums. Reizēm par dobuma tūskas cēloni var būt arī trauma. Piemēram, vēderplēves dobuma tūska (ascīts) mēdz būt aknu cirozes gadījumā; sēklinieku tūska (hidrocēle) var rasties pēc orhīta vai sitiena pa cirkšņiem.
Tūska ir bīstama ar to, ka, uzkrājoties šķidrumam šūnās un starpšūnu telpā, tiek traucēta praktiski visu orgānu normāla darbība. Dažos gadījumos, piemēram, galvas smadzeņu vai plaušu tūskas gadījumā, iespējams pat letāls iznākums. Bet, ja šķidrums uzkrājas zem ādas, āda ar laiku sasprēgā, veidojas nedzīstošas mitrojošas brūces, čūlas, kas samērā bieži izraisa gangrēnu.
Atveriet slūžas
Daži ārsti uzskata, ka tūska ir tikai tās vai citas organisma patoloģijas izpausme, taču vairākums šo kaiti atzīst par patstāvīgu slimību.
Mediķi dažkārt joko, ka eksistē divi tūskas ārstēšanas veidi – pēc feldšeru metodes un pēc dakteru metodes. Feldšeris paņems lielu šļirci, caurdurs ādu vietā, kur uzkrājies šķidrums, un to novilks. Visa procedūra aizņems dažas minūtes, un tūska pazudīs kā nebijusi, bet ne uz ilgu laiku – uz dažiem mēnešiem vai pāris gadiem. Pēc tam tā atkal atgriežas. Turklāt šī metode der tikai dažām dobuma tūskām.
Dakteru metode ir cita. Ārsts pirmām kārtām sāks ārstēt kaiti, kas izprovocējusi tūsku. Bet, lai to noskaidrotu, nepieciešamas daudzas analīzes un rūpīga izmeklēšana – nieru, aknu un urīnpūšļa pārbaude ar ultraskaņu, elektrokardiogramma, bet reizēm arī elektroencefalogramma; nāksies nodot asinis, lai noteiktu cukuru, hormonus, pārbaudīt vielmaiņu…
Paralēli tās slimības vai iekaisuma ārstēšanai, uz kura fona attīstījusies tūska, obligāta ir atūdeņošanas terapija, proti, organisma atbrīvošana no liekā šķidruma. Tas, protams, ir ilgāk un darbietilpīgāk, taču rezultātā no tūskas iespējams atbrīvoties uz visiem laikiem. Bet dažos, īpaši dobuma tūskas gadījumos, palīdzēt var vienīgi operācija.
Uzturs
Dobuma tūskas gadījumā lielākoties nekādu ierobežojumu ēdienkartē nav. Toties, ja ārsta noteiktā diagnoze ir audu tūska, nāksies sevi ierobežot un no daudz kā atteikties. Pirmām kārtām no ēdienkartes jāsvītro sālījumi, kūpinājumi, asi ēdieni un garšvielas, kā arī stiprie alkoholiskie dzērieni – tas viss aiztur šķidrumu organismā. Vīnu un alu var atļauties ļoti minimāli un arī tad – tikai konsultējoties ar ārstu.
Jāsamazina cepti un trekni ēdieni, stipri buljoni, arī piens, kafija un tēja. Toties skābpiena produktus – rūgušpienu, kefīru, rjaženku, liesus sierus un jogurtus – drīkst lietot bez ierobežojuma, tie pat ir ieteicami. Un iespējami vairāk jāēd kressalāti, kas teicami izvada šķidrumu no organisma.
Slāpes vislabāk remdēt ar mājas limonādi, kompotu vai sulu, īpaši ķirbju – tai piemīt spēcīga urīndzenoša iedarbība.
Uzmanību! Dažu kuņģa-zarnu trakta slimību gadījumos ķirbju sulu nedrīkst lietot, tāpēc pirms tam vēlams konsultēties ar gastroenterologu.
Šķir nākamo lapu un uzzini, kāda augu terapija palīdz!