Pēdējos 30 gados neprāts izvērsies par īstu epidēmiju – ar psihiskām kaitēm sirgstošo cilvēku skaits palielinājies četras reizes, un nekāda situācijas uzlabošanās nav paredzama. Speciālisti aprēķinājuši, ka ap 2020. gadu līderpozīcijas pasaulē ieņems šizofrēnija, ar kuru jau tagad sirgst vairāk nekā 45 miljoni cilvēku.
Depresijas un fobijas kļuvušas par neapstrīdamu laikmeta nelaimi. Pati izplatītākā saslimšana mūsdienās ir depresija: no tās cieš aptuveni 15% planētas iedzīvotāju. Līdz 2020. gadam situācija tikai pasliktināsies – pēc prognozēm, šī kaite izplatības ziņā ieņems otro vietu tūlīt aiz sirds-asinsvadu slimībām.
Turklāt slimība sev pakļauj gados arvien jaunākus cilvēkus – jau tagad psihiatru pacientu vidū ir ne mazums 16–20 gadu veci cilvēki ar smagi ielaistu depresiju. Vairāk nekā 10% no viņiem dzīvi beidz pašnāvībā, tāpēc ārkārtīgi svarīgi sākt slimību ārstēt, kolīdz parādījušās tās pirmās izpausmes.
Pie mums depresiju pastiprina ne tikai smagie un sarežģītie dzīves apstākļi, nedrošība par rītdienu, bet arī pastiprinātā alkohola lietošana un negatīvā informācija, ko cilvēki saņem no plašsaziņas līdzekļiem.
Diemžēl ārstējas, labi ja desmitā daļa saslimušo. Pārējiem vai nu nav naudas, nav laika, vai arī vienkārši nav vēlēšanās to darīt. Jebkurā gadījumā hroniska depresija atņem cilvēkam 6–7 dzīves gadus.
Tās “labvēlīgajā augsnē” sāk attīstīties citas saslimšanas: sākot no psihiska rakstura traucējumiem un alerģijas līdz kuņģa čūlai. Turklāt vīriešiem organisma pretošanās spējas ir daudz zemākas nekā sievietēm. Bet galvenais cēlonis visām psihiskajām problēmām ir – stresi.
Pie kādām slimībām var novest stresi?
Pirmo vietu visu to slimību klāstā, kas saistītas ar nervu sistēmas traucējumiem, ieņem gremošanas sistēmas kaites: hronisks gastroduodenīts un gastrīts, žults izvadceļu diskinēzija, reaktīvais pankreatīts, sakairināta zarnu trakta sindroms, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla.
Ne vienam vien pirms nopietniem pasākumiem vai pēc smagiem satricinājumiem mēdz būt slikta dūša un vajadzība apmeklēt tualeti. Bez sliktās dūšas, vemšanas, grēmām un diarejas nereti mēdz parādīties arī ne pārāk stipras un ar ēšanu nesaistītas klejojošas sāpes vēderā, kas būtiski pastiprinās tikai satraukuma un stresa brīžos.
Otrajā vietā ir ādas kaites ar atopisko dermatītu (neirodermītu) priekšgalā. Starp citu, arī kosmētiska rakstura problēmas – no pāragrām krunciņām līdz pinnēm – uzrodas ne jau no zila gaisa, bet gan uz nervu pamata.
Trešo vietu “izcīnījuši” dažādi uzmācīgie stāvokļi un kustību traucējumi: tiki, hiperkinēzes, krampju lēkmes.
Ceturto vietu stabili ieņem hormonālais disbalanss, kas ved pie amenorejas, dismenorejas, dzemdes asiņošanas un citām traucētas olnīcu darbības izraisītām saslimšanām, kā arī pie anoreksijas, metaboliskā sindroma, aptaukošanās un diabēta.
Piektajā vietā ir migrēna, radikulīts, trijzaru nerva neiralģija.