Foto – Pixabay
Sirds-asinsvadu kaites joprojām ir viens no galvenajiem mirstības cēloņiem visā pasaulē, bet hipertonijas un aterosklerozes attīstības cēloņi palikuši bez izmaiņām. Kādi tie ir?
Pats izplatītākais – ģenētiskais faktors. Tiem, kam ģimenē kāds jau slimojis ar hipertoniju, savlaikus jāseko gan savam holesterīna līmenim, gan asinsspiedienam. Sievietēm tas jāsāk jau 18 gadu vecumā, pirms grūtniecības, bet vīriešiem – no 30 gadu vecuma.
Dzimums. Vīriešus miokarda infarkts un insults piemeklē agrāk nekā sievietes, jo viņām sirds-asinsvadu sistēmu diezgan ilgi aizsargā hormoni. Sievietēm saslimšana parasti sākas pēc menopauzes. Ir bijuši eksperimenti klimaktērija laikā lietot hormonu aizstājējus, taču nekādu dižu efektu panākt neizdevās: pašsajūta uzlabojās, holesterīna līmenis pazeminājās, toties palielinājās onkoloģisko slimību un ginekoloģisko sarežģījumu procents.
Smēķēšana, alkohols, liekais svars. Lai arī par šiem trim faktoriem runāts un rakstīts visvairāk, tie joprojām tiek ignorēti.
Uzturs. Pēc mediķu atzinuma, mūsdienās tas ir ārpus katras kritikas.
Dzīvesveids un stress.