VIDEO: Cik augsts piesārņojums ir lasī, tuncī, citās zivīs?

23-03-2019

lasis

Gan jūras, gan okeāni ir piesārņoti ar kaitīgām vielām, kas uzkrājas arī zivīs. Veicot laboratoriskos izmeklējumus, atklājas, ka par atsevišķām zivju sugām joprojām ir pamats bažām.

Veicot ikgada zivju monitoringu, dažās Eiropas Savienības valstīs atklāts, ka dažkārt tunča sugas zivīs tiek pārsniegts dzīvsudraba daudzums. Tas galvenokārt ir Eiropas dienvidu valstīs.

Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākais eksperts Andris Vaiders gan mierina, ka Latvijas PVD inspektori tuncim to nav konstatējuši.

PVD pārstāvis Andris Vaiders informē, ka PVD liedzis uzturā lietot Baltijas jūrā zvejotu mencu aknas. Islandes un Norvēģijas mencu aknas neiesaka lietot uzturā grūtniecēm.

Arī lašu stāvoklis Baltijas jūrā esot sarežģīts, jo jūra ir piesārņota, tas ietekmē zivju piesārņojumu.

PVD noteicis, ka veselus lašus var pārdot līdz 4,4 kilogramiem. Zivis, kuras ir smagākas, proti, līdz 6 kilogramiem, drīkst pārdot filejas veidā. Tā jāatdala no zivs vēdera, jo vēderā ir visvairāk tauku, bet kaitīgās vielas visvairāk uzkrājas taukos. Jo vecāka zivs, jo vairāk piesārņota.

Latvijas radio žurnālisti veikuši savu pētījumu, pārbaudot populārākās tirgū nopērkamās zivis: reņģes, pangasiju, lasi, mencu, mencu aknas, lai, veicot analīzes, noskaidrotu, kādas piesārņojošās vielas zivīs var atrast. Atklājās, ka zivīs joprojām sastopams “vēsturiskais” pesticīds DDT un dzīvsudrabs.

Mūsdienās ir daudz ierobežojumu dzīvsudraba lietošanai, bet agrāk to daudz izmantoja rūpniecībā. Dzīvsudraba koncentrācija jūrā ir neliela, bet tas labi šķīst taukos un uzkrājas jūras dzīvniekos, no vieniem pāriet uz citiem un katrā koncentrācijas pakāpe pieaug. Ja zivi apēdīsim, arī uzņemsim dzīvsudrabu.

Analīžu rezultāti liecināja, ka nedz Atlantijas lasī, nedz pangasijā netika atrasts ne dzīvsudrabs, ne pesticīds DDT. Pesticīds DDT un dzīvsudrabs nedaudz parādījās mencās un reņģēs, taču visvairāk dzīvsudraba tika atrasts mencu aknu konservos, tomēr arī šis rādītājs pieļaujamo normu nepārsniedza.

PVD eksperts Andris Vaiders mierina, ka no nekaitīguma veselībai viedokļa ar tirdzniecības vietās nopērkamajām zivīm (gan savvaļā nozvejotajām, gan no audzētavām) viss esot kārtībā, tajās piesārņojums pieļaujamās normas nepārsniedz. Šefpavārs Ingmars Ladigs sniedz ieteikumus, kādas zivis labāk iegādāties.