Gribat dzīvot ilgāk – ēdiet vīnogas! Katrs ķekars ir visīstākā vērtīgo vielu noliktava. Daudzās valstīs jau sen dabīgais vīnogu vīns un sula tiek izmantota ārstniecībā, bet tagad uz vīnogu bāzes izstrādātas arī pārtikas piedevas. Par vērtīgākām atzītas tumšās vīnogas – tajās ir vairāk antioksidantu, kas aizsargā no sirdsslimībām un vēža.
Maldās tie, kas reti ēd vīnogas, jo uzskata, ka tajās ir pārāk daudz kaloriju. Lai arī vīnogas ir saldas, tās neuzbaro: vienā 100 g smagā ogu ķekarā ir tikai 60 kilokaloriju.
Gluži pretēji, vīnogas ir viegls gards deserts, kas ideāli der uzkodām dienas laikā. Vīnogās nav daudz vitamīnu un minerālvielu (tās ir bagātas tikai ar kāliju).
Piemēram, kivi C vitamīna ir 5 reizes vairāk. Tomēr kopš seniem laikiem vīnogas ir slavenas ar savām organismu nostiprinošajām īpašībām, tās vienmēr iesaka ēst slimniekiem atveseļošanās laikā. Kāpēc?
Tāpēc, ka vīnogās ir bioflavonoīdu komplekss, kas normalizē dzīvības procesus, uzlabo imunitāti un redzi, nostiprina asinsvadu sieniņas, palēnina novecošanos un aterosklerozes veidošanos.
Vīnogas ir gana labs līdzeklis arī paaugstināta emocionālā uzbudinājuma noņemšanai, miega, garastāvokļa un tonusa uzlabošanai gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pateicoties augstajam kvercetīna saturam, tās ieteicamas pret dermatītu un ekzēmu.
Protams, vīnogu vērtību nosaka to šķirne. Tumšajās Kabernē ogās vairāk nekā citās ir antioksidanti – vielas, kas neitralizē brīvos radikāļus, līdz ar to aizsargā no sirdsslimībām, vēža un pāragras novecošanas. Turklāt pašas vērtīgākās vielas galvenokārt ir ogu miziņās un kauliņos. Tāpēc ogas jāēd pilnībā, labi sakošļājot cieto miziņu un kauliņus.
Pirms lietošanas vīnogas rūpīgi jānomazgā, jo uz tām nogulsnējas dažādas gaisā esošās kaitīgās vielas, pesticīdu daļiņas, rauga sēnītes un pelējums. Savienojumā ar sarkanajās vīnogās esošajiem polifenoliem un tanīniem tas viss var kļūt par migrēnas cēloni.