Turpinoties zinātnieku meklējumiem pēc vakcīnas un medikamentiem, kas apturētu Covid-19, cilvēki visā pasaulē uzdod jautājumus par to, kā pasargāt sevi un tuviniekus no šīs saslimšanas un ierobežot tālāku tās izplatību. Tāpēc par izvairīšanos no Covid-19 un citu infekciju slimību riska faktoriem, kā arī imunitātes stiprināšanu stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Capital Clinic Riga imunoloģe Dr. Tatjana Ļiņova un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Covid-19
Būtiskākie priekšnosacījumi, lai izvairītos no infekciju saslimšanas riskiem, ir sociālā distancēšanās, stingra higiēnas ievērošana un normāli funkcionējoša imunitāte. Vienlaikus arī ar šo piesardzības pasākumu ievērošanu var izrādīties par maz, ja cilvēks nonāk kontaktā ar Covid-19 inficētu personu vai šī vīrusa nēsātāju, jo šī infekcija ir izteikti lipīga. Tādēļ inficēto personu un kontaktpersonu pašizolēšanās pasākumi jeb karantīna 14 dienu garumā ir kritiski svarīgs etaps pandēmijas ierobežošanā un mūsu sabiedrības veselības uzturēšanā.
Imunoloģe Dr. T. Ļiņova uzsver, ka ne visiem, kas inficēsies ar Covid-19, būs smagi slimības simptomi. Vairumā gadījumā šis vīruss izpaužas kā viegla akūta respiratora vīrusu infekcija (ARVI) ar vieglu sausu klepu, sāpēm kaklā un temperatūras paaugstināšanos, kas pāriet vienas līdz divu nedēļu laikā. Tāpat ir iespējams, ka šī vīrusa simptomi neizpaudīsies un tas tiks “pārnēsāts uz kājām.” Tāpēc tieši šiem “vieglajiem” Covid-19 pacientiem ir izšķiroša loma vīrusa izplatības procesā.
Covid-19 riska grupas
Dr. T. Ļiņova skaidro, ka no inficēšanās ar Covid-19 pasargāts nav neviens, bet īpaši smagas komplikācijas šī slimība var izraisīt sekojošām riska grupām:
• cilvēkiem =65 gadiem (šo pacientu grupā ir novēroti visaugstākie mirstības rādītāji);
• pacientiem ar elpceļu saslimšanām, īpaša piesardzība jāievēro vidēji smagas vai smagas astmas gadījumos;
• pacientiem ar nopietnu koronāru sirds slimību;
• imunokompromitētiem pacientiem (piemēram, HIV, orgānu transplantātu pacientiem un personām, kas saņem bioloģisko medikamentu terapiju), kā arī pacientiem, kas pašreiz saņem pretvēža terapiju;
• jebkura vecuma pacientiem ar smagu aptaukošanos (ĶMI=40) vai slikti kontrolētu hronisku saslimšanu (cukura diabēts, nieru mazspēja);
• grūtniecēm.
Cik ilgi Covid-19 vīruss izdzīvo uz virsmām?
Lai gan vīruss biežāk tiek nodots gaisa pilienu ceļā no citas personas, tomēr ar šo vīrusu var inficēties arī no dažādām netīrām virsmām. Šeit ir pāris piemēru tam, cik ilgi Covid-19 vīruss izdzīvo uz dažādām virsmām:
• metāls (rokturi, lifta pogas, rotaslietas, galda piederumi) – 5 dienas;
• koka izstrādājumi (mēbeles) – 4 dienas;
• plastmasa (ūdens pudeles, autobusu sēdekļi, rokturi sabiedriskajā transportā, kredītkarte) – 2 līdz 3 dienas;
• stikls – līdz pat 5 dienām;
• papīrs – no pāris minūtēm līdz vairākām dienām.
Biežākā Covid-19 komplikācija – pneimonija
Covid-19 vīrusam ir izteikta “mīlestība” jeb tropisms uz plaušu šūnām. Tādēļ koronovīrusa biežākā komplikācija ir pneimonija (plaušu šūnu iekaisums – plaušu karsonis). Tās rezultātā pacients tiek hospitalizēts, kā arī tas ir biežākais šī vīrusa nāves iemesls. Pneimonija kā koronavīrusa komplikācija pamatā skar vecāka gadagājuma cilvēkus, kā arī tos, kuriem ir izteikti pazemināta imunitāte.
Šīm riska grupām pneimonija var attīstīties zibenīgi – pāris dienu laikā. Saskaņā ar ASV Slimību profilakses un kontroles centra datiem, aptuveni 31% līdz 59% pacientu vecumā virs 65 gadiem būs nepieciešama hospitalizācija Covid-19 infekcijas dēļ, savukārt līdz 30% būs nepieciešama intensīvā terapija. Tas nozīmē, ka šiem pacientiem varētu būt nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija.
Jāņem vērā, ka intensīvās terapijas gultu skaits ir stipri ierobežots, tādēļ pastāv risks, ka, strauji pieaugot pacientu skaitam, mākslīgās ventilācijas ierīču var nepietikt. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka tiek ievērota pašizolācija un sociālā distancēšanās. Ja cilvēkam nav slimības simptomu, tas nenozīmē, ka persona nevar būt šī vīrusa nēsātājs.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!