Pret cistītu palīdzēs miltenes, pret saaukstēšanos – avenes, pret avitaminozi – nātres… Visas šīs un daudzas citas receptes zina katrs. Tā nu tas ir, nereti ārstniecības augiem cilvēki uzticas vairāk nekā medicīnas preparātiem.
Pietiek kādam palielīt kādu augu, un tas tūlīt pat tiek meklēts visās aptiekās. Ja palīdz, tātad labs. Par auga lietošanas ierobežojumiem un iespējamām blaknēm neviens pat nedomā. Tomēr tās ir.
Kā viens un tas pats augs var ārstēt, piemēram, angīnu un hemoroīdus? Izrādās, nekā neparasta te nav: jebkurš ārstniecības augs palīdz vismaz pret divām kaitēm.
Piemēram, visiem labi pazīstamā ceļteka. Pārsvarā to izmantojam brūcēm, lai apturētu asiņošanu. Taču šo augu izmanto arī daudzu citu slimību ārstēšanai.
Ceļteku lapas, kas ir bagātas ar karotīnu un vitamīniem, pievieno salātiem pret spēku izsīkumu un avitaminozi. Ceļteku sakņu novārījums palīdz pret zobu sāpēm un mutes dobuma slimībām, bet sula ir neaizvietojama, ja ir gastrīts ar pazeminātu kuņģa skābes līmeni.
Ikviena nezāle ir ārstniecisks augs, kura teicamās īpašības vēl nav atklātas. R. Emersons
Vai tiešām cilvēkam jāiedziļinās visās šajās niansēs, ja, iegādājoties drogu aptiekā, katrā iepakojumā ir anotācija ar norādēm: kā, kad un cik lietot. Protams, nav grūti izlasīt instrukciju un pēc tam pagatavot uzlējumu vai novārījumu.
Taču ir arī tādas nianses, kuras zina tikai speciālisti. Piemēram, eleuterokoka, rožainās rodiolas (zeltsaknes), Mandžūrijas arālijas un žeņšeņa tinktūra nopērkama katrā aptiekā bez receptes. Daudzi cilvēki tās lieto imunitātes paaugstināšanai un organisma vispārējā stāvokļa uzlabošanai. Bet tikai retais zina, ka šo augu preparāti ir efektīvi vienīgi aukstajās sezonās – vēlā rudenī, ziemā, agrā pavasarī.
Tinktūra obligāti jāatšķaida ar ūdeni (20–30 pilienu nelielā glāzītē), jālieto divas reizes dienā (pēdējoreiz – pēcpusdienā) ne mazāk kā mēnesi. Turklāt visi šie augi, ja tos ilgstoši lieto, izraisa bezmiegu, galvassāpes, sāpes sirdī, pazemina potenci un var pat izprovocēt audzēju veidošanos. Tāpēc ārsti tos neiesaka lietot, ja ir onkoloģija un labdabīgi jaunveidojumi (mastopātija, mioma, lipoma u. c.).
Taču īpaši piesardzīgām jābūt sievietēm grūtniecības laikā. Viņām var kaitēt preparāti ne tikai no minētajiem augiem, bet daudziem citiem, kā arī daži garšaugi un dārzeņi, piemēram, pētersīļi, izops, lupstājs, timiāns (mazais mārsils), ingvers.
Reizēm fitolīdzekļa pagatavošanas receptē tiek norādīti septiņi, desmit vai vēl vairāk augu. Vai tiešām nevar iztikt ar mazāku skaitu? Protams, ka var, tikai jāzina, kas šajā buķetē ir dominējošie konkrētajai kaitei un kas – tai pakārtoti. Mūsdienās ārstniecības augus labāk iegādāties aptiekā vai, ja ir zināšanas, doties tālu prom no apdzīvotām vietām un savākt pašiem.
Pirkt tirgū no nezināmām sieviņām ir riskanti – nav zināms, kur augi vākti, kā žāvēti. Aptiekas iepakojumam noteikti jāpievērš uzmanība izgatavošanas datumam un derīguma termiņam: lapas, laksti un ziedi, piemēram, vidēji ir uzglabājami 1–2 gadus, bet saknes, miza un pumpuri – 3–4 gadus.
Lietošanas ierobežojumus lasi nākamajā lapā!