“Jumava” publicitātes foto
Noteikti ikviens būs ievērojis: katru gadu mainās mode — apģērbi, mūzika, dažādi sadzīves priekšmeti, pat bērnu rotaļlietas — it visur aicina un atgādina, kas vajadzīgs, lai cilvēks būtu stilīgs, modīgs vai mūsdienīgs.
Tai pašā laikā aicinu un gribu uzsvērt, cik svarīgi ir visu šo informāciju izvērtēt no saprātīguma viedokļa un tikai tad izlemt, vai kaut kas no tā patiešām vajadzīgs vai arī tā būs tikai kārtējā nodeva tirgus spiedienam un artava lielo ražotāju maciņā.
VAIRĀK LASI VISVALŽA BEBRIŠA GRĀMATĀ “ESI PATS UN JŪTIES LABI”
Piemēram, kurpju šņores. Pat tad, ja visi pasaules jaunieši kopā apgalvotu, cik stilīgi ir staigāt ar nesasietām kurpju šņorēm, es tam nepiekritīšu — tas vienkārši nav saprātīgi!
Esmu sporta dakteris un varētu atbildēt tā: ja tu slidas nesa šņorēsi, vai varēsi paslidot? Kurpju šņorēm ir tāda pati funkcija staigājot — noturēt pēdu locītavas, lai kājas neizļurkātos. Ja tā nedarīsim, būs trauma. Un traumēts vairs nevar ne sportot, ne dejot, ne normāli pastaigāt.
Saprotu, ka droši vien kāds dziedātājs šādu tēlu radījis skatuvei, bet tas taču nav jāatdarina dzīvē uz ielas. Tas nozīmē — būt pašam. Viena lieta ir mode un iedomāti vai uzspiesti tēli, cita — spēja izvērtēt un dzīvē aizgūt tikai jēdzīgo un noderīgo.
Jaunieši man iebilst tikai līdz brīdim, kad ieminos par slidām. Tam piekrīt visi, un man ar to pietiek, jo jau tas vien liecina, ka domāšana ir iekustināta.
Tāpat ir ar visām citām ērmībām, piemēram, modi staigāt ar nolaistiem bikšturiem vai valkāt bikses ar nedabīgi veidotām starām.
Manuprāt, vīrietis, kas iet ar nolaistiem bikšturiem, vienkārši tualetē visu līdz galam nav izdarījis! Ja es tā rīkotos, droši varētu teikt, ka Bebrišs ir nevīža. Arī negludinātas bikses vīrietim godu nedara. Izgludinātas, kārtīgas uzvalka bikses disciplinē, parāda, ka vīrietis ir kārtīgs un solīds.
Nevaru pieņemt apgalvojumu, ka modīgi ir staigāt saburzītā uzvalkā! Bet aizliegt jau nevienam netaisos: tikai aicinu būt pašam — izvēlies, vai gribi staigāt kā tāds nošņurcis lempis vai radīt citādu iespaidu par sevi.
Nedzīvojam arī Indijā, kur patiešām ir ērti apģērbu veidot no kārtu kārtām satīstīta audekla. Kaut kad nesen te, ziemeļos, kādam ienācis prātā, ka stilīgi un modīgi būtu ieviest Austrumu stila bikses. Bet, pirmkārt, tas nav ērti — nevar paspert kārtīgu soli, locītavas sāk ierūsēt, tas vienkārši nav funkcionāli. Un vai puisis tādās biksēs kādreiz varēs noķert meiteni, kas mēģinās no viņa aizmukt?
Protams, tas mazliet pārnestā nozīmē, bet šāds dzimtas koks ātri vien iznīks un pazudīs no zemes virsas. Mana stāsta galvenā doma: cilvēkam jāapzinās, ko viņš panāk ar savu izvēli, nevis akli jāseko kaut kam iestāstītam vai vispārpieņemtam. Tas ir aicinājums būt pašam.