Hroniskais holecistīts – žultspūšļa iekaisuma slimība – strauji kļūst arvien jaunāka. Arvien biežāk to atklāj gados jaunām, enerģiskām, darbspējīgām un ambiciozām sievietēm, kuras par savu mērķi izvirzījušas karjeru.
Parādība saistīta ar to, ka žultspūsli koriģē centrālā nervu sistēma, kuru savukārt spēcīgi ietekmē stresi, kas lietišķa cilvēka saspringtajā dzīvē ir neizbēgami.
Ja žultspūslī izveidojušies akmeņi, runa ir par kalkulēzo holecistītu, ja to nav – par bezakmeņu holecistītu. Taču jāteic, ka bezakmeņu holecistīts bieži vien ir pēdējais solis pirms akmeņu veidošanās.
Tieši šī holecistīta forma ir īpaši viltīga, jo izteikti slimības simptomi izpaužas tikai aptuveni divām trešdaļām slimnieku. Ar pārējiem tā it kā spēlē paslēpes un par masku izmanto citu slimību simptomus.
Izteikta nosliece uz holecistīta veidošanos ir tiem, kam mēdz būt žults nogulsnēšanās žultspūslī. Tā notiek, ja ir:
* saspiesti vai citādi traumēti žults izvadceļi;
* žultspūšļa un žults izvadceļu diskinēze;
* žultsceļu motorikas un tonusa traucējumi;
* veģetatīvie un endokrīnie traucējumi;
* patoloģiskas gremošanas sistēmas orgānu izmaiņas.
Žults nogulsnēšanos pastiprina
* neregulārs uzturs, kas mijas ar pārēšanos,
* mazkustīgs dzīvesveids,
* vēdera aizcietējumi,
* infekcijas (zarnu nūjiņas, koki un citi ierosinātāji).
Slimības sākšanos var izraisīt
* pārāk ass un pārāk trekns ēdiens lielā daudzumā,
* angīna, pneimonija, adneksīts,
* emocionālie stresi, neirozes.
Bezakmeņu holecistīta simptomi
1. Sāpes labajā paribē, kas var atstaroties uz augšu (labās puses plecā, lāpstiņā un kaklā), un parādās:
* pusstundu pēc sātīgas un treknas maltītes;
* pēc ilgstošas kratīšanās, piemēram, braucot pa nelīdzenu ceļu;
* pēc lielu smagumu nešanas;
* ilgstoši atrodoties sēdus stāvoklī.
2. Grēmas.
3. Metāla piegarša mutē.
4. Slikta dūša.
5. Atraugas.
6. Meteorisms.
7. Vēdera izejas traucējumi (nereti – aizcietējumu mija ar caureju).
8. Ātra uzbudinātība.
9. Bezmiegs.
Aptuveni trešdaļai slimnieku bezakmeņu holecistīta gaita ir netipiska, jo kaite meistarīgi prot paslēpties aiz citas slimības maskas.
* Kardioloģiskā maska. Izpausmes: trulas sāpes sirds priekšējā apvidū, aritmija pēc sātīgas maltītes (nereti guļus stāvoklī).
* Ezofāgiskā maska. Izpausmes: stipras grēmas vienlaikus ar trulām sāpēm aiz krūškaula;
* Zarnu trakta slimību maska. Izpausmes: vēdera uzpūšanās, vāji izteiktas un nenoteiktas lokalizācijas sāpes visā vēderā, nosliece uz aizcietējumiem.
Lai noņemtu sāpes, lieto miotropos spazmolītiķus – preparātus, kas regulē kuņģa-zarnu trakta motoriku.
Diemžēl piemeklēt pašus piemērotākos līdzekļus nav viegli. Nereti blakusreakcijas (sausa mute, nespēks, tahikardija, urīna aizture, redzes traucējumi) ir stiprāki par medikamentu pozitīvo efektu.